Nu jau ir pagājusi diena, kad izdomājām braukt ar riteņiem uz Cēsu pusi, bet pēc kartes patiesībā knapi pusē bijām (kādus 4 - 5km no Sietiņieža), bet toties kā mēs tur mocījām, lai caur mežu tiktu līdz gala mērķim.
Taka bija tiešām ļoti reljefaina, kas lika atstāt sekas uz mūsu nelaimīgajām pakaļām un kājām.
Visu pasākumu gribējām sākt 12os uz kuru kopā pieteicās kādi 20 cilvēki.. braucām 7.. laikam ne visi var tik viegli savākties pēc balles. Lai nu kā, tas neko nemainīja, jo tāpat viss izdevās ļoti labi. Braucienam nesākoties Sabīens telefons jau gāja pa gaisu uz Brīvības ielas un Zane jau ierāvās ar riteni pa muguru pie Valletas.
1os izbraucām un kkur ap 6iem laikam bijām tur :D Protams pa vidu uztaisījām atpūtu foršā priežu silā, kur visi ar zilām mutēm mellenes ēda. Tad arī izbaudījām skatu uz ieplaku, kur agrāk bija ezers, bet tagad ir džungļi, kuros dzīvo bezdalīgas un troļļi. Vēlāk pusdienojām Sietiņieža stāvlaukumā, kur arī izdomājām jaunas olimpiskās spēles.
Kad beidzot nonācām galā, vieta bija labāka nekā bija gaidīts. Saimniecības ēka, kurā ir malka un tualete. Blakus koka nojume ar ugunskura vietu un galdiem un netālu vēl gauja un pļava, kur vilki ar lāčiem kāvās par Zanes nevainību.
Mājupceļš bija viegls, mazāk kā 1.5h atbraucām, jo atpakaļ nekā savādāk kā par galveno ceļu neviens negribēja braukt.
Neiedziļinoties detaļās zinam, ka šī nav pēdējā reize, kad liekam pakaļām ciest un velosipēda beņķa.. brauksim vēl .. nedēļas nogalē vispār ir doma braukt uz jūru ar teltīm, bet šoreiz gan ar mašīnu.
Vakardien, protams, ka es biju operators, tāpēc viss tika skaisti iemūžināts.
