Priecājos par to, ka manā botānikas pulciņā arī labi iet un puķes aug griezdamās, pumpuru vēl nav, bet nu.. nav jau kur steigties, nekur jau nepazudīs.
Biju šodien centrā un brīnumainā kārtā noparkojos pretī hesītim. Protams, kā parasti izbraukšana ar manu milzīgo govi bija pain in the ass, bet kaut kā galā tiku ārā.
Bija jāaizved vecmuča uz bastionu, viņai protēzes laikam bija jāsalabo. Kad viņa iznāca ārā no Bastiona, izdomājām iet uz IKI, jo man bija beigusies paika. Es jau kā zinādams, gaidīju, kad viņa sāks runāt.. un protams, ka viņa arī nevarēja noklusēt un sāka stāstīt atkal kkādu random bullshitu, bet tas būtu tas mazākais. Man nereāli no bērnības ir kritis uz nerviem un nav paticis tas kā veci cilvēki izklausās, kad viņiem zobu nav mutē. Tā kā viņa atstāja savu protēzi līdz rītdienai remontā, man visu iepirkšanās laiku zosāda bija uzmetusies.. tā balss.. *nodrebu*
Zinu, ja manās vecumdienās vēl nebūs jau izdomāti nezin kādi inovatīvie brīnumi, tad es saskrūvēšu pilnu muti ar skaistu baltu redeli, netaisos pērties ar kkādām protēzēm.. pa pālim vēl kaut kur padirstu.
Dāvanā:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru